Alas

Damlataš ala (Damlataş)
Stalaktītu rotātā ala atrodas Alanjā. Ala tika nejauši atklāta 1948. gadā veicot izpētes darbus ostas būvniecībai. Ieeju veido aptuveni 50 m plata galerija, tai seko cilindrisks dobums, kas savieno ar alas dziļāko daļu. Stalagmīti un stalaktīti veidojušies 15 tūkstošus gadu garumā. Ala ir ne tikai dievišķi skaista, tā arī labvēlīgi ietekmē astmas slimniekus pateicoties alā esošajam gaisa mitrumam, kas sasniedz 95%, kā arī 10-12 reižu lielākam oglekļa dioksīda sastāvam. Alā esošā gaisa temperatūra ir 22° pēc C°. Ieeja alā ir par maksu. Netālu ir neliels tirdziņš un pludmale.

Karain ala
No Antālijas aptuveni 31 km attālumā uz ziemeļrietumiem atrodas Karainu ala (Karain Cave). Uz Jadži (Yağci) ciema robežas kaļķakmens veidojumi atklāj dabiski izveidojušos alu, kuru apdzīvojuši iedzīvotāji gan paleolītā, gan neolītā. Ala tikusi izmantota kā kalnu dievu templis, par ko liecina klintīs atstātie seno grieķu raksti. Izrakumi šeit ir aizsākušies kopš 1946. gada. Alā ir atklāti vairāk kā 50.000 gadus seni priekšmeti no senajām apmetnēm. Karainu ala ir lielākā ala Turcijā, kas tikusi apdzīvota. Alā arheoloģiskajos pētījumos atrastie priekšmeti ir apskatāmi Karainu muzejā (Karain Museum) un Antālijas muzejā.

Zejtintaši ala (Zeytintaşı)
Zeytintaşı ala atrodas Zeytintaşı kalna dienvidu nogāzē, kas robežojas ar Akbaš (Akbaş) ciemu un Serikas (Serik) pilsētu, aptuveni 54 km attālumā no Antālijas, 16 km no Serikas un 28 km no Belekas tūrisma centra. Ala sastāv no diviem līmeņiem 14m dziļumā zem zemes, tās augstums ir 220 m. Virsējais līmenis ir 136 m garš, ieskaitot blakus ejas, zemākais līmenis ir 97 m garš. Ala ir unikāla ar ļoti lieliem un gariem pilošiem stalaktītiem. Tā kā ala atrodas tipiskā Vidusjūras klimatiskajā joslā, šeit aug visi šai klimatiskajai zonai raksturīgākie augi. Apkārtējā daba un dzidrais, mierīgais gaiss rada nerealitātes sajūtu. Ala, pateicoties tās atrašānās vietai, nosaukta Zejtintaši (Zeytintaşı) kalna vārdā.

Altinbešik ala (Altınbeşik Mağarası – Akseki)
Altinbešik ala vienlaicīgi ir visneparastākais apakšzemes ezers visā pasaulē. Tā robežojas ar Urunlu ciematu. Pazemē atrodas daudz dažāda lieluma alas un ezeri, kas izvietoti dažādos līmeņos. Šobrīd apskatāmie dabas brīnumi ir veidojušies vairāk kā miljons gadu garumā. Alās vērojumi milzīgi stalagmītu un stalaktītu veidojumi. Pēc zinātnes teorijām šis dabas veidojums radies pateicoties kaļķakmens īpašajai porainajai struktūrai. Ūdenim iekļūstot kaļķakmens plaisās, dažādu ķīmisku reakciju rezultātā notika kušanas process, kas veicināja dažādu iedobumu veidošanos. Gadu tūkstošu garumā, ūdens kaitīgās iedarbības rezultātā iedobumi kļuva aizvien lielāki, līdz izveidojās alas. Arī mūsdienās process turpinās. Interesentiem jābūt izturīgiem kāpelētājiem, taču viņi tiks atalgoti ar neaizmirstamiem iespaidiem.