Vecpilsēta

Kaleici (Kaleiçi) jeb mūsdienu Antālijas vecpilsēta ir bijusi apjozta ar divām aizsargsienām, par kurām liecina vairs tikai drupas. Viena stiepās gar krastu, bet otra iekšzemē. Dzīvesvietas atdalīja īpašas sienas, skatu torņi tika izbūvēti ik pēc 50 pēdām. Pilsētas nocietinājuma mūris būvēts romiešu laikā uz hellēņu drupu pamatiem. Vecpilsētas restaurācijas rezultātā, Kaleici ir kļuvusi par galveno tūristu piesaistes vietu ar viesu mājām, bāriem, veikaliem un restorāniem, taču romiešu izbūvētā piestātne kļuvusi par modernu, labi aprīkotu jahtu piestātni. Vecpilsētu un ostu savieno šauras, slīpas ieliņas. Akmens bloki ar seniem rakstiem tika izmantoti pilsētas nocietinājuma sienu celtniecībai, kas bija labi saglabājušās līdz pat 19. gadsimtam. Arī tagad, vēl joprojām iespējams apskatīties dažus nocietinājuma sienas fragmentus, sargtorņus, Hadriana vārtus pulksteņa torni un Hidirlika (Hıdırlık) torni.

Hadriana vārti ir vienīgie pilsētas vārti, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām un tika celti par godu imperatora Hadriana vizītei pilsētā 130. gadā. Vārti, izņemot pašas kolonas, ir veidoti no tīra marmora, to reljefs un grebumi ir īpaši izsmalcināti.

Iedzeltenais Hidirlika tornis (Hıdırlık Kulesi) ir robežzīme starp Antālijas vecpilsētu un Karalioglu parku (Karaalioglu). Domājams, ka 14 metrus augstais tornis celts hellēņu laikmetā, sākotnēji projektēts četrstūrveida, taču celtniecības gaitā ap 2.gadsimtu m.ē. ieguvis apaļu veidolu. Torņa sienās manāmas zīmes, kas liecina par atjaunošanas darbiem seldžuku un osmaņu valdīšanas laikā. Vienlaicīgi tas ticis izmantots gan kā nocietinājums, gan kā bāka. Mūsdienās Hidirlika torņa pakājē ir izvietotas kafejnīcas un restorāni, kas dod iespēju baudīt brīnišķīgo skatu uz Antālijas līci. 

Pulkstens tornis atrodas netālu no senās pilsētas sienām. Kvadrātveida tornis būvēts 19.gadsimtā no raupja izcirsta akmens.

Jivli Minare mošeja (Yivli Minare Mosque) ir viena no pirmajām musulmaņu celtnēm pilsētā. Sākotnēji 1230.gadā tā sākta celt kā bizantiešu baznīca, taču vēlāk, laika posmā no 1235. – 1237.gadam seldžuku valdīšanas laikā, tā tika pārveidota par mošeju. 14.gadsimtā mošeja tika sagrauta un pilnībā atjaunota 1373.gadā. Minarets būvēts uz četrstūrveida akmeņu bāzes, sasniedzot 38 metru augstumu. Līdz minareta smailei ved 90 pakāpieni.

Mošejas un kapelas pilsētā parāda Antālijas bagātīgo vēsturi. Mošeja ar nošķelto minaretu, Kejusreva teoloģijas skolas (Keyhüsrev Medrese), Karatai Teoloģijas skola (Karatay Medrese), Iskele mošeja un Tekeli Mehmet Pasa mošeja, kā arī vairākas senas kapelas, kuru vidū jāizceļ Svētā Georga kapela, kura atguvusi savu krāšņumu pēc restaurācijas. Interesentiem ir iespēja apmeklēt mošejas ievērojot ģērbšanās etiķeti: rokām, ceļgaliem un pleciem vienmēr jābūt nosegtiem. Sievietēm arī galva jānosedz ar lakatu. Piektdienas ir musulmaņu svētās dienas, tāpēc šajās dienās mošeju apmeklējumi tūristiem ir liegti.
Vēl 19. gadsimtā Antālijā bija daudz grieķu un armēņu izcelsmes iedzīvotāju, kas veiksmīgi dzīvoja un tirgojās līdzās turkiem. Multikulturālā aspekti dod pilsētai īpašu noskaņu.

Jahtu piestātne ar ainavisko skatu ir kļuvusi par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem – gleznotājiem un poētiem. Galvenais pilsētas laukums Cumhurijet (Cumhuriyet) laukums, nereti kļūst par īslaicīgu izstāžu un mākslinieku uzstāšanās vietu. Antālijas vecpilsēta ar tās šaurajām bruģētajām ieliņām un vēsturiskajām turku, kā arī grieķu mājām ir Antālijas centrs, kur šobrīd ir izvietotas viesnīcas, suvenīru veikaliņi un bāri.