Turku pirts

Pazīstamā turku pirts jeb tradicionāli saukta Hamam ir tvaiku pirts, kas ieņēmusi nozīmīgu vietu Vidusaustrumu kultūrā gadu tūkstošu garumā. Hamam veica ne tikai tīrības rituālus, bet arī tika izmantota kā ļaužu pulcēšanās un socializēšanās vieta. Hamam ir vieta, kur brīvi satiekas dažādu šķiru ļaudis – pilsētas vīri un ciema vienkāršie ļaudis, veci un jauni, bagātie un nabagie. Eiropa Hamam iepazina no Osmaņu Impērijas valdīšanas laikiem, mainot nosaukumu uz Turku pirts. Īpašu popularitāti Hamam kā attīrīšanās un relaksācijas rituāls Rietumeiropā ieguva karalienes Viktorijas laikā (1837–1901), kad tika izmantota Turku pirts, tomēr ciešāk to saistot ar seno romiešu peldēšanās praksi.

Rituāls sākas ar relaksāciju istabā, kuru dēvē arī par silto istabu. Tā tiek karsēta ar nepārtrauktu karsta, sausa gaisa plūsmu, kas ļauj brīvi izsvīst. Pirms apslacīt ķermeni ar aukstu ūdeni, rituāls turpinās vēl karstākā telpā, kas zināma kā karstā istaba. Tikai pēc tam pirtī gājējs mazgājās un saņem masāžu, pēc kuras var doties uz atvēsināšanās istabu un atpūsties. Hamam sniegs svaiguma, tīrības un relaksācijas sajūtu.

Tikai pēdējā laika modernās santehnikas sistēmas ar vannām un duškabīnēm Turcijas iedzīvotāju dzīvokļos un privātmājās sāk mazināt Turku pirts jeb Hamam popularitāti.