Vēsturiskas vietas

Demre (Myra) - Kekova

Pirms gadu simtiem mūsdienu Antālijas Provincē atradās senās zemes - austrumos Pamphilia (Pamphylia) un rietumos liķiešu zemes. 657km garajai krasta līnijai raksturīgas pasakaini skaistas pludmales, ostas un vēsturiskas pilsētas, tostarp UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1988. gadā iekļautā vieta Ksanta (Xanthos), kas bija Senās Likijas (Lycias) kultūras un tirdzniecības centrs. Ekskursijas laikā notiek Demres pilsētas apskate, kas tiek saukta arī par Svētā Nikolausa jeb Santa Klausa pilsētu, kurš šajā pilsētā ir dzīvojis un kalpojis kā bīskaps. Leģenda stāsta, ka Svētais Nikolaus ticis dēvēts arī par Nikolausu Brīnumdari (Nicholas Wonderworker), jo viņam piemitusi slepenu dāvanu devēja slava, piemēram, liekot monētas to ļaužu apavos, kuri tos atstājuši viņam, tādējādi Svētais Nikolaus kļuva par modeli mūsdienu Santa Klausam.

Tuvojoties senajai pilsētai ir iespēja apskatīt teātri, kas ir saglabājies labā stāvoklī ar 35 krēslu rindām. Daļa no statujām un kolonām, kas rotājušas pilsētu, ir saglabājušas pat līdz mūsdienām tāpat kā dažas no klintīs cirstajām Likijas katakombām, kas ir tuvu teātrim.

Ekskursijai turpinoties uz nelielo Kekovas salu (4.5 km2), kuras rietumu daļā atrodas senās pilsētas Dolčiste (Dolchiste), kas 2. gadsimtā gāja bojā zemestrīcē, daļēji nogrimušās drupas.

Hierapolis - Pamukkale

Pamukkale ir viens no retajiem dabas brīnumiem. Tektoniskās kustības Menderes upes baseinā un biežās zemestrīces ir radījušas karsto avotu iznākšanas vietu virszemē. Kaļķainais ūdens, kas izplūst no zemes dzīlēm 35° temperatūrā pēc Celsija, gāžas no 100 metrus augsta pakalna veidojot krēmkrāsas stalaktītu baseinus. Kaļķainais ūdens ir Pamukkales jeb kā to saka paši turki „Kokvilnas pils” veidotājs. Ekskursijas laikā tiek apmeklēta antīkā pilsēta Hierapolis, kas ir uzcelta uz Pamukkales karstajiem avotiem, kas sasniedz 2700 metrus garumā un 160 metrus augstumā. Romas impērijas laikā Hierapolis kļuva par ievērības cienīgu pilsētu, kur attīstījās tirdzniecība, cieņā bija māksla un filozofija. Pateicoties karstajiem termālajiem ūdeņiem, ko ārsti izmantoja savu pacientu ārstēšanai, pilsēta kļuva arī par dziedniecības un relaksācijas centru. SPA rituāliem Pamukkale tika izmantota kopš 2.gs.p.m.ē. Izbūvētais velvētais būvju komplekss sastāvēja no vannām un pirtīm, bibliotēkas, vingrošanas zāles, teātra un citām fiziskai un garīgajai veselības uzlabošanai paredzētajām ēkām. Vēsturiskā celtne šobrīd kalpo kā arheoloģijas muzejs. Hierapolis un Pamukkale ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopš 1988.gada.

Kapadokija (Cappadoccia)

Kapadokija (Cappadoccia) ir dabas veidots brīnums, ko tēlaini mēdz dēvēt par pasaku zemi ar skursteņiem. Brīnumainie klinšu veidojumi radušies dabiski – vēja un ūdens ietekmē daudzu gadu tūkstošu garumā. Kapadokia glabā unikālu vēstures un kultūras mantojumu. Kapadokia apkārtnē atrodas vairākas pazemes pilsētas un klintīs izcirstas baznīcas, kuras izmantojuši kristieši pirms kristietības oficiālas pasludināšanas šajā zemē. Mīkstajos Kapadokia klints iežos netālu no Gorme (Göreme) pilsētiņas apkārtējo ciematu iedzīvotāji gadsimtu gaitā ir izcirtuši mājas, baznīcas un klosterus. Gormes Brīvdabas muzejs, kas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā 1985. gadā ir viens no visvairāk apmeklētākajām mūku kopienām Kapadokijā. Gormes Brīvdabas muzeja kompleksu veido vairāk kā 30 klintīs izkaltas baznīcas un kapelas, kuras rotā senas freskas datētas ar laika posmu no 9. – 11.gs.

Aspendos

Aspendos ir sena grieķu – romiešu pilsēta aptuveni 40 km attālumā no mūsdienu Antālijas. Aspendos ir ievērības cienīga kā vieta, kur ir apskatāms vislabāk saglabājies amfiteātris no antīkās pasaules. Tā diametrs ir 96 metri un izrādi vienlaicīgi iespējams noskatīties 7 tūkstošiem skatītāju. Teātris būvēts pēc grieķu arhitekta Zenona (Zenon) projekta Romas imperatora Marka Aurēlija valdīšanas laikā 155. gadā. Līdz pat mūsdienām antīkais teātris ir izmantots koncertu, festivālu, operas un baleta izrāžu, kā arī dažādu saviesīgu pasākumu rīkošanai, tomēr cenšoties piemērot mūsdienu modernā teātra ekipējumu, nereti tiek radīti bojājumi, kā rezultātā ir uzbūvēta moderna, mūsdienīga Aspendos Arēna, kas turpmāk turpinās antīkā Aspendos teātra tradīcijas.

Termessos

Termessos pilsēta pateicoties tās ievērības cienīgajai atrašanās vietai augstu Taura kalnos tiek dēvēta arī par „Ērgļa ligzdu”. Tā atrodas 30 km attālumā no Antālijas ziemeļrietumiem. Tā ir veidota uz dabiskas platformas, kas atrodas Solimos (Solymos) (mūsdienu Güllük Dagi) kalna virsotnē 1.665 metru augstumā no Antālijas kaļķakmens kalnienes, kas savukārt vidēji atrodas 200 metrus virs jūras līmeņa. Pateicoties pilsētas atrašānās vietai kalnā, uz kuru ved stāvs un līkumots ceļš, kā arī labi nostiprinātām aizsargsienām, pats Aleksandrs Lielais nebija spējīgs Termessos pilsētu iekarot. Mūsdienās iespējams apskatīt tirgus laukuma jeb agoras drupas, teātra drupas, kura kapacitāte mērāma 4-5 tūkstošos skatītāju, 6 tempļu drupas un 5 milzīgas klintīs izcirstas ūdens cisternas. Termessos pilsēta gāja bojā pēc zemestrīces, kas sagrāva pilsētas akveduktu, atstājot iedzīvotājus bez ūdens.

Sagalassos (Ağlasun)

Sagalassos atrodas Turcijas dienvidrietumos aptuveni 100 km uz ziemeļiem no Antālijas. Par antīkās pilsētas bojāejas iemeslu minamas dažādas epidēmijas, ūdens trūkums, kā arī nestabilitāte un drošības trūkums, kas apdraudēja ekonomiku 6.gs.m.ē., līdz 7. gs. vidū pēc kārtējās zemestrīces pilsētas iedzīvotāji bija spiesti pārvākties uz dzīvi ielejā. Lieli arheoloģiskie izrakumi sākās 1990. gadā, kuru laikā interesentiem kļuva pieejamas apskatei daudzas celtnes un vēstures pieminekļi, kas saglabājušies no Hellēņu, Romiešu un Bizantiešu laikiem šajā pilsētā. Šeit ir apskatāms pilsētas laukuma drupas, antīko laiku tirgus laukums un skaists mozaīkas veida grīdas segums bibliotēkā. Īpaši iespaidīgs ir hellēnistiskā strūklaka, caur kuru kopš 1997. gada atkal cirkulē ūdens.

Antālijas ciematu apskate

Izbrauciena laikā iespējams apskatīt ne tikai tipiskus Antālijas ciematus, bet arī vietējo iedzīvotāju mājas, mošejas, skolas. Iespējams nobaudīt ciema iedzīvotāju maltīti, doties nelielā pastaigā un nopeldēties.