Ekonomika

Pēc pārciestās ekonomiskās krīzes un tai sekojošajām reformām 2001. gadā, Turcijas kopējā ekonomiskā situācija ir manāmi uzlabojusies – inflācija nokritusi uz viencipara skaitli, palielinājies ieplūstošais ārzemju investīciju apjoms, samazinājies bezdarba līmenis valstī. Iekšējais kopprodukta pieaugums no 2002. gada līdz 2007. gadam vidēji bijis 7.4% apmērā, kas padara Turciju par valsti ar vienu no visstraujāk augošajiem ekonomiskajiem rādītājiem konkrētajā periodā. Turcijas ekonomika, kas tradicionāli bija balstīta uz lauksaimniecības attīstību lauku rajonos, izmainījusi struktūru uz rūpniecības un pakalpojumu sektoru attīstību un dominanti lielajās pilsētās valsts rietumu daļā. 2007. gadā lauksaimniecība sastāvēja 8.9% no iekšzemes kopprodukta, rūpniecība 30.8%, bet pakalpojumu sektors 59.3%.

Izvērtējot sociālo sfēru, kultūras un ekonomiskās attīstības tempus, Antālija ir viena no vadošajiem apgabaliem Turcijā. Pateicoties straujajai ekonomiskajai attīstībai Antālijā, īpaši pēdējo gadu laikā, vairākkārtīgi palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas šeit pārceļas uz dzīvi no citiem Turcijas apgabaliem. Šobrīd Antālijā ir reģistrēti vairāk kā 1.719.751 iedzīvotāji. Antālijas straujo izaugsmi nodrošina veiksmīga tūrisma attīstība, lauksaimniecība un uz lauksaimniecības bāzes veidoto nozaru izaugsme, kā arī strauji pieaugošie vietējās tirdzniecības un eksporta apjomi. Tirdzniecībai ir nozīmīgākā loma uz Antālijas ekonomisko attīstību, ienākumiem un nodarbinātības līmeni.

Vairāk kā puse no Antālijas ienākumiem vairo lauksaimniecība un tirdzniecība, taču pirmo vietu ieņem strauji augošā tūrisma industrija. Tirdzniecība, tajā skaitā tūrisms, veido 39.4% no provinces iekšzemes kopprodukta, lauksaimniecība 12.3%, celtniecība 9.2%, rūpniecība 5.6%.

Lauksaimniecībai ir nozīmīga vieta Antālijas ekonomikas izaugsmē. 19.99% no provinces kopējās platības tiek izmantota zemkopībā. 46.7% no kopējās aramzemes platības tiek izmantots graudaugu un pākšaugu kultivēšanai, 10% dārzeņu audzēšanai, 6.2% aizņem augļu koku dārzi un 2.4% tehniskās kultūras. Tādi Antālijas apgabali kā Manavgat, Serik, Elmali (Elmalı), Kaš (Kaş) un Centrālā Antālijas daļa izceļas ar cūkpupu, piparu un tomātu audzēšanu. Korkuteli apgabals ieņem vadošo vietu sēņu ražošanā, bet Antālijas centrālais apgabals ieņem pirmo vietu baklažānu un salātu audzēšanā. Manavgat apgabals spēcīgi attīstījis tomātu audzēšanu. Antālijas provincē ir attīstīta persiku, banānu, zemeņu, olīvu, apelsīnu, citronu un mandarīnu audzēšana.

Ekonomiskā attīstība ir veicinājusi Antālijas finansu sektora attīstību. Antālija ir piektajā vietā Turcijā pēc bankas filiāļu daudzuma, kuru apjoms sastāda 2.7% no kopējā skaita valstī. Pieaugošais noguldījumu apjoms Antālijā ir augstāks nekā valsts vidējie rādītāji.

Antālijas ārējā tirdzniecība pēdējā desmitgadē ir pieaugusi vārāk kārtīgi. Lielākais eksports tiek izvests uz Eiropas valstīm, kas sastāda 47% no kopējā apjoma (2007.g dati). Pirmajā vietā eksporta valstu sarakstā ir Vācija, otrajā Krievija, kurai seko Nīderlande. Antālijas galvenie eksporta produkti ir tekstils, svaigi augļi un dārzeņi un grieztie ziedi. Pēdējo gadu laikā vērojamas izmaiņas eksporta īpatsvarā – samazinās eksportēto lauksaimniecības produktu apjomi, taču palielinās rūpniecības produktu eksportētie apjomi. Pēdējā piecgadē strauji pieaudzis Antālijas imports, no kura aptuveni 87% ir rūpniecības preces un kapitāls.