Ģeogrāfija
Antālija, kas ir Antālijas provinces galvaspilsēta, atrodas Vidusjūras krastos Turcijas dienvidrietumos. Trīs ceturtdaļas no teritorijas klāj Taura kalni, kas ieskauj Antālijas provinci no trīs pusēm, ceturtajā atstājot izeju uz jūru. Krasta līniju pievilcīgu padara dabiski veidojušās pussalas un jūras līči. Antālijas centrālā daļa izvietota klinšainā līdzenumā tuvu krastam.
Attālumi no Antālijas līdz lielākajām pilsētām:
Antālijas reģionā ir apvienotas divas lieliskas atpūtas un tūrisma piesaistes – jūra un kalni.
Antālijas līcis plešas 20.815 km2 platumā. Antālijas reģions ir bagāts ar garām, skaistām pludmalēm, kuras grezno Zilais Karogs. 290 kilometri no 600 kilometru garās krasta līnijas aizņem dabīgas pludmales. Patara, kas atrodas austrumos, ir garākā no smilšainajām dabas izveidotajām pludmalēm. Phaselis pludmale un Adrasan pludmale ir slavenas ar savu dabisko skaistumu un senajām drupām. Savukārt Konjalti pludmalei pilsētas pierobežā raksturīgs oļu segums. Šī ir viena no vietām, kas piedzīvojusi vērienīgu atdzimšanu kļūstot par populāru pludmales klubu un bāru cienītāju satikšanās vietu. Viena no vispazīstamākajām smilšainajām pludmalēm rietumos ir Side Incekum.
No austrumiem uz rietumiem Antālija ir ieskauta ar Taura kalnu grēdu, kur vairāk kā desmit virsotnes sasniedz 2500 metru augstumu, bet divas pat 3000 metru augstumu. Taura kalnu grēda ir lieliski piemērota aktīvās atpūtas cienītājiem. Vasarā iespējams doties garos pārgājienos un nodarboties ar 
alpīnismu, savukārt ziemas sporta veidu cienītājiem ir lieliska iespēja izmantot slēpošanas trases. Augstākās no sniegu klātajām virsotnēm ir Kizlar Sivrisi (3086 m), Akdag (3024 m).
60% no teritorijas klāj Vidusjūras klimatam raksturīgā augu valsts un priežu meži. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir auglīgas un ražīgas, piemērotas citrusaugu un dažādu dārzeņu kā tomātu, piparu, baklažānu un salātu audzēšanai. Jūrā ietek vairākas upes no Taura kalnu nogāzēm. Lielākās upes: Esen, Demre, Aksu, Köprü, Manavgat, Alara, Sedir. Pateicoties ģeogrāfiskajai bagātībai un daudzveidībai, vairākas senās civilizācijas cīnījušās par varu Antalijas apvidū vairāku gadsimtu garumā.
Klimats
Antālijas apgabals atrodas Vidusjūras klimatiskajā zonā, kam raksturīgas garas, karstas, sausas vasaras, bet ziemas galvenokārt siltas un lietainas.
Saule spīd 10 mēnešus gadā. Vidējā temperatūra vasarā ir no 28° – 36° grādiem pēc Celsija. Janvāra vidējā temperatūra ir amplitūdā no 10° – 20° grādiem (°C). Tikai ļoti retos gadījumos gaisa temperatūra nokrītas zem 0° atzīmes pēc Celsija. Sniega sega sedz tikai Taura kalnu virsotnes, kas ieskauj Antāliju. Pēdējo 40 gadu laikā augstākais gaisa temperatūras rekords ir sasniedzis 44.6° grādus C. Lietainas vai mākoņainas ir vidēji 40-50 dienas gadā, vidējais gaisa mitrums ir 64%.
|
Antālija
|
Jan.
|
Feb.
|
Mar.
|
Apr.
|
Mai.
|
Jūn.
|
Jūl.
|
Aug.
|
Sep.
|
Okt.
|
Nov.
|
Dec.
|
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
Vidējā gaisa t(°C)
|
9.6
|
9.9
|
12.2
|
15.8
|
20.3
|
25.3
|
28.3
|
27.8
|
24.3
|
19.5
|
14.2
|
10.8
|
|
Vidējā maksimālā gaisa t (°C)
|
15
|
15.3
|
17.9
|
21.4
|
25.9
|
31.3
|
34.4
|
34.3
|
31.3
|
26.9
|
20.8
|
16.3
|
|
Vidējā minimālā gaisa t (°C)
|
5.6
|
5.7
|
7.4
|
10.6
|
14.5
|
19
|
22.1
|
21.8
|
18.6
|
14.5
|
9.8
|
6.8
|
|
Vidējais saules spīdēšanas ilgums (h)
|
5.3
|
6.1
|
6.9
|
8
|
9.9
|
11.6
|
12
|
11.6
|
10
|
8.1
|
6.3
|
4.9
|
|
Vidējais lietaino dienu skaits
|
12.4
|
10.4
|
9
|
7.3
|
5.4
|
2.9
|
1.5
|
1.5
|
2
|
5.6
|
7.8
|
11.5
|
|
Maksimālā gaisa t(°C)
|
22
|
23.4
|
28.2
|
33.2
|
37.6
|
44.8
|
45
|
43.3
|
41.2
|
37.7
|
33
|
25.4
|
|
Minimālā gaisa t(°C)
|
-2.0
|
-4.0
|
-1.6
|
1.4
|
6.7
|
11.1
|
14.8
|
15.3
|
10.6
|
4.9
|
0.8
|
-1.9
|
|
Vidējā jūras ūdens t (°C)
|
17
|
17
|
18
|
18
|
19
|
24
|
27
|
29
|
27
|
26
|
22
|
19
|
